Pastāstīšu anekdoti: „Satiekas kapsētā sieviete ar savu mīļāko – viņai
nomiris vīrs un to nupat apglabājuši. Ejot no kapsētas uz mājām,
mīļākais viņai saka: „Paldies Dievam, beidzot mēs esam vieni, mēs tik
ilgi to esam gaidījuši, tūdaļ mēs atnāksim pie tevis uz mājām, un
neviens mums netraucēs, tad nu mēs uzrīkosim kaut ko tādu... „ Viņa: „Ko
tu?! Tikko nomira mans vīrs, kā gan tā drīkst?!” Bet mīļākais cenšas
pierunāt: „Mēs taču tik ilgi par to sapņojām! Tiklīdz paliksim vieni,
bez bailēm nodosimies mīlestībai”. Viņš turpina pierunāt, un beidzot
viņa piekrīt: „Labi, taču šodien „tas” notiks lēni un sērīgi...”
Zināms, eksaktās zinātnes attīstījās kopš tā laika, kad cilvēki sāka
atklāt likumus. Ja nestudētu likumus, cilvēks nebūtu spējīgs veikt
daudzus atklājumus. Cilvēce nepārtraukti savā attīstības gaitā atklāj un
pēta ķīmijas, fizikas, ģeometrijas un matemātikas likumus un likumības.
Taču garīgi emocionālajā jomā tas netika darīts. Bet ja arī bija, tad
tas ir aizmirsts.
Daudzi – gan vīrieši, gan sievietes, uzskata, ka greizsirdība viņiem nav
pazīstama. Uz jautājumu par to, tie saka: „TAS nav par mums!” Un
labprāt stāsta par kaimiņiem, kolēģiem, radiniekiem, tantēm un onkuliem,
kuri greizsirdības dēļ nosituši viens otru. Reti kurš atzīsies, ka pats
slimo ar greizsirdību. Neesmu kļūdījies – tieši slimo. Kā savādāk va
nosaukt cilvēka stāvokli, kad viņš nav spējīgs apzināties un vadīt savas
darbības, vārdus, domas.
Nav noslēpums, ka skolēni pēc skolas pabeigšanas bieži negatavi
pieaugušo dzīvei. 18-19 gadus veci jaunieši sāk meklēt savu vietu zem
saules. Pat diploms, kas liecina par labām sekmēm, negarantē stabilu
darbu un lielu atalgojumu. Lai izdzīvotu, vakardienas teicamniekiem,
nepieciešams slaucīt ielas...
Daugavpilī no 5.-7.martam semināru vadīja pazīstamais
psihologs-praktiķis Mihails Ļežepjokovs. Triju dienu laikā meistars
daugavpiliešiem, kā arī Rīgas sabiedriskās organizācijas „Cilvēka
ekoloģija” locekļiem, lasīja lekciju ciklu par audzināšanu. Ziņu
aģentūras D-fakti.lv jaukajām lasītājām M.Ļežepjokovs piekrita pastāstīt
par pašu satraucošāko – par mīlestību.
Cilvēks jēdzieniem „labs” un „ļauns” piešķīris emocionālo formu:
„patīkams – nepatīkams”. Par savdabīgu tiltu starp domāšanas kategorijām
„labais” un „sliktais” un emocionālo novērtējumu „patīkami-nepatīkami”,
kļuva jēdzieni „slikts – labs”.
Patīkami, kad jaunais gads sākas ar labām ziņām. Tāpēc vēlos iepriecināt
savus lasītājus – klajā nākusi mana kārtējā grāmata. Par pirmajiem
grāmatas ieguvējiem kļuva ziemas semināra dalībnieki. Semināra laikā
notika grāmatas prezentācija.