http://cilveklatgale.ucoz.lv/publ/stati_mikhaila_lezepjokova_lat/ka_emocionalitate_padara_cilveku_par_vergu/3-1-0-53   Iepriekšējā rakstā mēs apstājāmies pie tā, ka, lai mūsu prāts varētu kļūt par Saprātu, tam ir jākļūst neatkarīgam no emocijām, bet lai tas notiktu vajag speciāli mācīties, kā to darīt; tas ir – jāseko savām emocijām, lai neattaisnotu tās, bet gan analizētu.

Apsveicu visus ar jaunā mācību gada sākumu un novēlu visiem vispirms būt veseliem! Bet, lai mēs varētu būt veseli, turpināsim cilvēka organisma pētīšanu. Iepriekšējos rakstos es izstāstīju par mūsu sašķelšanos divos līmeņos, un mēs iepazinām cilvēka Šūnu līmeni. Bet tagad var pāriet pie otrā līmeņa – Prāta līmeņa.

Tālāk, māni dārgie lasītāji, turpināsim izzināt Šūnu līmeni un tieši tā trešo komponentu – intuīciju.

Turpināšu stāstu par kauna emociju.

Kā jau iepriekš solīju, turpināsim iesākto tēmu.

Pacentīšos paskaidrot Jums, mani dārgie lasītāji, kas tad ir laime.

Mēs bieži sakām frāzi, ka cilvēkā mīt divi "es”, bet saprotam to tā, ka cilvēks tiecas pēc pretējām izjūtām, jo katrā no mums ir labais un sliktais.

Kopš pašas dzimšanas un līdz nāvei mēs vārāmies dzīves katlā, kur katra diena nes mums jaunus notikumus, priekus un bēdas. Mēs slīkstam ārējās informācijas jūrā. Mums nav laika, nav spēka un prasmes ieklausīties sevī, izanalizēt, ko mēs darām nepareizi.

Šodien parunāsim par pateicību, par to, kā neiegūt ienaidniekus, sniedzot pakalpojumus citam cilvēkam.

Kā var padoties? Padoties ir ļoti grūti. Tas ir kolosāls darbs ar lepnību. Tik globāli mainīties spējīga tikai sieviete, jo viņas garīgumā ir šis potenciāls. Viņa zemapziņā saprot, ka pašreizējā situācija noved strupceļā. Viņa meklē izeju no tā. Taču nepalīdzēs nekādas indiešu prakses, nekādas garīgas apvienības, nekādas reliģijas. Tāpēc ka tās nesagrauj pašu galveno – sāncensības un agresijas cēloņus. Tā visa cēlonis ir lepnība.