Apsveicu visus ar jaunā mācību gada sākumu un novēlu visiem vispirms būt veseliem! Bet, lai mēs varētu būt veseli, turpināsim cilvēka organisma pētīšanu. Iepriekšējos rakstos es izstāstīju par mūsu sašķelšanos divos līmeņos, un mēs iepazinām cilvēka Šūnu līmeni. Bet tagad var pāriet pie otrā līmeņa – Prāta līmeņa.

„Naudu zaudēji – neko nezaudēji,
veselību zaudēji – pusi zaudēji,
prātu zaudēji – visu pazaudēji”

Jēdziens „Prāta līmenis” iekļauj sevī mūsu domāšanas procesu, spriešanu, spēju mācīties, zināšanu iegūšanu, vērtēšanu, domu. Vienā vārdā to varētu apzīmēt kā „Saprāts”. Un ja mūsu Prāts būtu virzīts uz Šūnu līmeņa izzināšanu, tad cilvēks varētu kļūt par nedalītu, veselu. Taču visa mūsu izglītība ir virzīta uz ārpasaule izzināšanu. Neskatoties uz to, ka cilvēku zināšanas par ārpasauli ir ļoti plašas, tās nevar padarīt viņu nedz veselu, nedz laimīgu.

Saikni ar sevi pašu cilvēks ir zaudējis pilnīgi. Pats sev viņš šķiet nesaprotams un neizzināts objekts, kuram pastāvīgi kaut kas vai kāds ir vajadzīgs, kurš visu laiku dažādu iemeslu dēļ ir neapmierināts, ar tendenci regulāri slimot. Nākotne rada bailes, jo vienīgas par ko cilvēks ir stingri pārliecināts ir tas, ka viņš nomirs. Un tāpēc, lai nejustu (neredzēt)šīs briesmas, visu savu brīvo laiku viņš cenšas piepildīt ar dažādām baudām. Taču viss, kas ir patīkams, bieži vien nav lietderīgs veselībai. Un visneveselīgākais, kā jau tika minēts iepriekš, ir mūsu ķermenim un veselībai graujošās pārlieku lielās emocijas, no kurām mēs turklāt vēl esam atkarīgi. Bet tā kā mēs nevaram tās ne kontrolēt, ne arī samazināt, tad atliek tikai viens: pierādīt to pamatojumu, t.i. attaisnot.

Tādējādi visa mūsu prāta saikne ar Šūnu līmeni izpaužas šādi – prāts nepārtraukti attaisno mūsu vēlmju radītās nekontrolējamās emocijas. Vai šādu primitīvo domāšanu var nosaukt par Saprātīgu? Par to vairāk lasiet grāmatā „7 soļi līdz veselībai” («7 шагов к здоровью»).
Apjaušu, ka jums var rasties jautājums: kā tad ir ar tehnisko progresu, kā ir ar zinātni? Kā mēs bez saprāta to visu varētu sasniegt? Taču zinātniski-tehnisko progresu „rada” procentuāli tik mazs cilvēku skaits, ka pieskaitīt šiem panākumiem, šo cilvēku talantiem un atklājumiem visu tautu, t.i. mūs, būtu vienkārši negodīgi. Un starp šī nelielā zinātnes un mākslas cilvēku skaita, ģēniju, kas reāli ietekmē tehnisko progresu vai kas rada izcilus mākslas darbus, var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Savukārt es runāju nevis par atsevišķiem ģēnijiem, bet par mani un jums, kurus dēvē par tautas masām.
Kā ir:

•     Mēs iekaļam skolās absolūti nevajadzīgas mūsu turpmākajai dzīvei „zinātnes”; bet to, kas varētu mums reāli noderēt, mūs nemāca (par izglītības problēmu lasiet grāmatā „7 soļi līdz laimei” («7 шагов к счастью»);
•     mūsu domāšanas process ir reducēts līdz „sadzīves” minimumam: kā izdzīvot, kā turpināt savu dzimtu u.c.
•      mēs no bezizejas skatāmies televīziju, kura moka mūs ar uzmācīgo reklāmu, briesmīgām ziņām un stulbiem seriāliem;
•     ar mums ir notikusi nelaime: mūsu emocionalitāte ir „nospiedusi verdzībā” domāšanas procesu;
•     to izmanto visdažādākie speciālisti, kam ir zināšanas dzīves svarīgākajās jomās, bet kuras mums nemāca; un viņi pelna naudu, pārvaldot cilvēkus caur viņu zināšanu trūkumu. Taču izeja no šīs situācijas ir vajadzīga tieši mums, nevis viņiem un tiem atsevišķajiem ģēnijiem, kas virza tehnisko progresu.

Lai mūsu prāts būtu Saprāts, nevis Šūnu līmeņa piedēklis, tam ir jākļūst neatkarīgam no emocijām. Bet šim nolūkam ir speciāli jāapmācās; t.i. iemācīties sekot tam, lai neattaisnot savas emocijas, bet analizēt tās.