Tālāk, māni dārgie lasītāji, turpināsim izzināt Šūnu līmeni un tieši tā trešo komponentu – intuīciju.

Intuīcija tiek uzskatīta par nesasniedzamu sfēru cilvēka apziņai. Taču to var „pacelt” līdz apzinātam līmenim. Lieta tāda, ka informācija nāk pie mums nepārtrauktā plūsmā, un mums vien atliek  iemācīties to atšifrēt. Kāda informācija ir mums vissvarīgākā? Protams, tā, kura var palīdzēt  atjaunot veselību. Es saviem mācekļiem piedāvāju iemācīties orientēties informācijā par saviem pagātnes stresiem, kuri ir pamatā dažādām saslimšanām. „Informācijas lasīšanas” stundās es mācu  tieši  šādas informācijas „lasīšanu” un orientēšanos tajā. Es nosaukšu piemēru, kā izmantojot „informācijas lasīšanu” var palīdzēt cilvēkam atrisināt savas problēmas, kuru iemesli ir paslēpti viņa zemapziņā.

Sieviete atnāca pie manis uz pieņemšanu ar šādu problēmu: panika, kuras iemesls ir ļaundabīga audzēja diagnoze. Savulaik es atklāju, ka jebkuras fiziskas saslimšanas pamatā ir spēcīgs stress. Es sāku šo stresu meklēt un sapratu, ka minētajā gadījumā tā bija greizsirdība. Taču sieviete pateica, ka vīrs nekad viņai nav devis iemeslu būt greizsirdīgai. Tad es sāku „lasīt informāciju”, un savās domās es ieraudzīju vientuļu sievieti uz nosniguša meža ceļa, automobiļa lukturu gaismu, un es sajutu, ka sieviete vēlas izdarīt pašnāvību. Un  tas notika aptuveni pirms deviņiem gadiem. Kad es sievietei piedāvāju atcerēties, vai tāds notikums bija viņas dzīvē pirms deviņiem gadiem, viņa ļoti izbrīnījās un, lūk, ko man izstāstīja. Tolaik sieviete ar savu vīru vēl tikai sāka satikties, un viņam bija cita ģimene. Un kādu dienu pēc burvīgi  kopīgi pavadītā  laika ārpus pilsētas, viņš satika sievas paziņas, un, lai viņa ģimenē nerastos konflikts, viņš aizbrauca kopā ar sievas paziņām, atstājot sievieti vienu autobusa pieturā. Pie tam viņš izturējās tā, it kā viņi būtu nejaušie paziņas. Sieviete atcerējās, cik sāpīgi un aizvainojoši tas bija, viņa raudāja, jo uzskatīja, ka šāda rīcība ir nodevība un viņa patiešām vēlējās mesties zem mašīnas. Pati sieviete domāja, ka sen vīram ir piedevusi un ir aizmirsusi šo atgadījumu, bet, kad seansa laikā es uzdevu viņai detalizēti atcerēties visus tā vakara notikumus, sieviete sāka stipri raudāt. Nākamā seansa laikā, izmantojot „informācijas lasīšanu” es ieraudzīju arī pārējās greizsirdības lēkmes. Tās bija saistītas ar tēvu, māsu, citiem vīriešiem. Kad mēs izanalizējām visus dziļi apslēptos aizvainojumus, sieviete jutās daudz labāk un atrada sevī spēkus iziet ārstu nozīmēto terapiju. Viņa spēja pārvarēt savu slimību, šobrīd ir vesela un pat dzemdēja bērnu.

Var redzēt, cik lielā mērā Šūnu līmenis ietekmē mūsu dzīvi un veselību. Tieši uzkrātie stresi, kuri bija saistīti ar greizsirdības emociju, noveda pie saslimšanas. Taču, atbrīvojoties no šīm negatīvajām emocijām, sievietes organisms atrada sevī spēkus, lai cīnītios ar saslimšanu. Jūs teiksiet, ka ar ārstu palīdzību! Bet es arī nenoliedzu medicīniskās palīdzības nepieciešamību. Tikai diemžēl ne vienmēr tā var palīdzēt. Viens un tas pats medikaments vienam cilvēkam palīdz, bet otram – nē. Un šeit svarīgākais atslēgvārds ir – organisma spēja pieņemt palīdzību. Ja uzkrāto aizvainojumu masa nospiež tieksmi uz dzīvi, tad medikamenti nebūs spējīgi palīdzēt.

Tāpēc es uzskatu, ka vispārizglītojošajās programmās kā obligātu ir jāiekļauj Šūnu līmeņa izzināšanu un cilvēka spējas ar to strādāt.

Par darbu ar emocijām, kā Šūnu līmeņa svarīgu sastāvdaļu, mēs jau runājām. Tāpat jūs jau zināt, ka  vairums fiziskā ķermeņa saslimšanu sākas ar pārdzīvoto stresu. Un ja mēs atradīsim konkrēti to stresu, kurš ir kļuvis par saslimšanas iemeslu un to „atstrādāsim” (sīkāk par to var izlasīt grāmatā „7 soļi pretī veselībai” («7 ша¬гов к здоровью»), tad cilvēks sāk izveseļoties. Tāpēc ir jāiemācās „lasīt informāciju” par saslimšanu iemesliem, jo pats cilvēks to noteikt nevar, tāpēc ka atrodas šajā problēmā.

Turklāt var tieši strādāt ar mūsu garīgo ķermeni, kā to dara cilvēki ar ekstraordinārajām spējām, t.i. ekstrasensi. Mana ilggadējā pieredze rāda, ka absolūti jebkurš cilvēks var iemācīties „lasīt informāciju”, kā arī apgūt dažādus dziedināšanas paņēmienus un veidus, kā strādāt ar cilvēka biolauku. Īpaši viegli šīs zināšanas apgūst bērni. Iemācīšanās procesu bērniem nebremzē ne aizspriedumi, ne bailes, ka tas ir kaut kas nesasniedzams. Bērnam tā ir spēle – viņi viegli un ar labpatiku „lasa informāciju” un jūt biolauku. Ja mūs visus no bērnības mācītu, kā strādāt ar Šūnu līmeni, mēs varētu atteikties no ķīmiskajiem medikamentiem, kuri ne tikai nepalīdz, bet pat indē mūsu ķermeni. Bērnus ir  vienkārši mācīt, kā arī  dziedināt. Bērna organisms ir daudz atsaucīgāks pret piedāvāto palīdzību. To pašu var teikt arī par dzīvniekiem.

Manu suni, austrumu-eiropiešu aitu suni, sešu mēnešu vecumā iekoda lapsene. Kucēns žēlabaini smilkstēja un kratīja savainoto labo ķepu. Kad es sāku ar roku strādāt, ietekmējot suņa biolauku, viņš izmisīgi iesmilkstējās. Bet burtiski pēc pāris minūtēm kucēns nomierinājās – sāpes norima. No tā laika, ja viņš sadur vai kā citādi savaino ķepu (mēs dzīvojam mežā), viņš pats atstreipuļo un sniedz man sāpošo ķepu, lai es viņam to ārstētu. Bet, ja es sāku ar viņu strādāt domās, tad viņš uzreiz apguļas, izstiepjas un sāk žāvāties. Vēl bija gadījums, kad mūsu Siāmas kaķene nokrita no ceturtā stāva uz marmora laukumiņu pagalmā. Viņa nevarēja pakustēties, purniņš bija asinīs. Es strādāju ar viņu ar rokām gandrīz divas stundas. Visu šo laiku viņa gulēja nekustēdamies, bet pēc tam piecēlās un aizgāja, it kā nekas nebūtu noticis.

Centra „Cilvēka ekoloģija” telefons Daugavpilī 26883505